The Baltic Germans and the parliamentary Republic of Latvia: Higher education context

Autor

DOI:

https://doi.org/10.32612/uw.2543618x.2023.pp.161-175

Słowa kluczowe:

Niemcy bałtyccy, szkolnictwo wyższe, Uniwersytet Łotewski, mniejszości narodowe, Politechnika Ryska/Instytut Politechniczny w Rydze, Uniwersytet w Dorpacie/Uniwersytet w Tartu

Abstrakt

Celem artykułu jest ocena roli Niemców bałtyckich w łotewskim systemie szkolnictwa wyższego w okresie międzywojennym w parlamentarnej Łotwy ze szczególnym uwzględnieniem roli ideologii narodowej państwa łotewskiego w Uniwersytecie Łotewskim (UL). Niemcy bałtyccy to specyficzna i wyjątkowa grupa etniczna w historii regionu bałtyckiego, bez której nie byłoby możliwe dzisiejsze łotewskie szkolnictwo wyższe. Łotewskie szkolnictwo wyższe rozpoczęło się od założonego w 1862 r. przez Niemców Riga Polytechnikum, które w pierwszej połowie lat dwudziestych XX wieku zostało przekształcone w UŁ. Na tej uczelni po raz pierwszy rozpoczęło się szkolnictwo wyższe w języku łotewskim. Jednak ze względu na dziedzictwo historyczne obok języka łotewskiego na uczelni używano języków niemieckiego i rosyjskiego. Niniejszy artykuł oparty jest na dokumentach pochodzących z Łotewskiego Państwowego Archiwum Historycznego Łotewskiego Archiwum Narodowego (LNA LVVA) i Muzeum Uniwersytetu Łotewskiego. Ponadto autor wykorzystał bogatą literaturę przedmiotu na temat historii Niemców bałtyckich. Autor przybliża genezę szkolnictwa wyższego w Łotwa i utworzenie Uniwersytetu Łotewskiego. Jednocześnie próbuje oszacować straty i zyski Niemców bałtyckich w Republice Łotewskiej oraz określić stosunek państwa łotewskiego do ich obecności w szkolnictwie wyższym.

Wyświetlenia: 25Pobrania: 2

Pobrania

Statystyki pobrań niedostępne.

Bibliografia

Benjamins K., No priviliģētas valdošās šķiras līdz minoritātei – vācbaltieši, [in:] Latvija (1918–2018): Valstiskuma gadsimts, eds: I. Ijabs, J. Kusbers, I. Misāns, E. Oberlanders, Rīga 2018, 63.–77. lpp.

Bolin P., Between National and Academical agendas: Ethnic Policies and “National Disciplines” at the University of Latvia, 1919–1940, Stockholm 2012.

Daukšte V., Vācbaltiešu elites skolu politika un tautas izglītība Vidzemē 19. gadsimtā, Rīga 2021.

Herbert T. H., Das Baltikum: Siebenhundert Jahre Geschehen an der Ostsee (1. Auflage), Berg 1994.

Jansons J., Latvijas Universitātes Fizikas institūts (1919–1944) un tā sagatavotie fiziķi, Rīga 2008.

Jēkabsons Ē., Valstsvīrs: Voldemārs Roberts Zāmuels (Latvijas 20. gadsimts), Rīga 2022.

Kūle M., Universitāšu filosofija un Juris Zaķis kā rektors-filosofs, [in:], Profesors Dr. habil. Phys. Juris Zaķis: Dzīves un darbs, eds: M. Saviča, Rīga 2022, 22.–33. lpp.

Latvijas Universitāte Divdesmit gados (1919–1939): II daļa (Mācību spēku biogrāfijas un bibliogrāfija), Rīga 1939, 302. lpp.

Latvijas Universitātes divgadu darbības pārskats (1924–1926), https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/34498 [skatīts: 29.12.2022]

Latvijas Universitātes Satversme, Rīga 1923.

LNA LVVA, 1303. f., 2. apr., 110. l.

LNA LVVA, 7427. f., 13. apr., 1122. l.

LNA LVVA, 7427. f., 13. apr., 1680. l.

LNA LVVA, 7427. f., 13. apr., 1794. l.

LNA LVVA, 7427. f., 13. apr., 221. l.

LNA LVVA, 7427. f., 13. apr., 372. l.

LNA LVVA, 7427. f., 6. apr., 119. l.

Lukss M., Vācieši Rīgā, [in:], Katram bija sava Rīga: Daudznacionālas pilsētas portrets no 1857. līdz 1914. gadam, eds: K. Volfarte, E. Oberlanders, Rīga 2004, 71.–113. lpp.

Rubenis R., Polijas-Latvijas diplomātisko attiecību Simtgades medaļa, https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/54201 [skatīts: 29.12.2021]

Rubenis R., Vācbaltiešu sociālpolitiskā ietekme uz Latvijas augstāko izglītību Politiskās pārvaldes redzeslokā parlamentārisma perioda beigās, [in:], Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi (7/2021), eds: G. I. Bikše, Rīga 2022, 207.– 220. lpp. DOI: https://doi.org/10.22364/jvzl.07.16

Rubenis R.. POSSIBILITIES TO OBTAIN HIGHER EDUCATION IN GERMANY FOR LATVIAN BALTIC GERMAN STUDENTS (1920–1934), https://www.apgads.lu.lv/lv/izdevumi/htqe-2021/91/ [29.12.2022]

Schmidt A., Geschichte des Baltikusms: Von den alten Göttern bis zur Gegenwart, München 1999.

Stradiņš J., Trešā atmoda, Rīga 1992.

Strods H., Latvijas Universitātei (1919–1940), [in:] Latvijas Universitāte 75, eds: A. Varslavāns, Rīga 1994, 45.–71. lpp.

Šnē A., Latvijas Universitātes rektors profesors Augusts Tentelis, [in:], Profesors Dr. honoris caus Augusts Tentelis: Dzīve un darbs, eds: M. Saviča, Rīga 2009, 7.–53. lpp.

Przegląd Środkowo-Wschodni - okładka 8/2023

Opublikowane

03.12.2023

Jak cytować

Rubenis, R. (2023). The Baltic Germans and the parliamentary Republic of Latvia: Higher education context. Przegląd Środkowo-Wschodni, 8, 161-175. https://doi.org/10.32612/uw.2543618x.2023.pp.161-175